Kā izvēlēties kvalitatīvu apsardzes pakalpojumu?
Strādājot nozarē, bieži nākas saskarties ar situācijām, kad uzņēmumi neizvērtē fiziskas apsardzes nepieciešamību un tādējādi ne tikai nelietderīgi tērē resursus, bet arī pilnvērtīgi neizmanto procesu optimizācijas iespējas. Iespējams, baidoties no tehnoloģijām, bet varbūt tādēļ, ka šim jautājumam vienkārši nepievērš lielu vērību. Tādēļ esam apkopojuši piecus būtiskus soļus kvalitatīva un nozares specifikai atbilstoša apsardzes pakalpojuma izvēlei. 1. Vai Jums vispār ir nepieciešama fiziskā apsardze? Pirms iegādāties fizisku apsardzes pakalpojumu, vispirms vērts izvērtēt, vai uzņēmumam tāds ir nepieciešams. Nereti apsardzes funkciju iespējams īstenot ar tehniskiem risinājumiem, piemēram, turniketiem, videonovērošanas kamerām un pašapkalpošanās sistēmām, kā arī procedūru maiņu, piemēram, ieviešot viesu pārvaldības sistēmu. Aprēķini liecina, ka viena diennakts apsardzes darbinieka nodarbināšana gada laikā izmaksā aptuveni 60 000 eiro. Par šādu summu uzņēmumu var aprīkot ar pilnīgu videonovērošanas sistēmu un automatizētu iekļūšanu ēkās un teritorijā, kā arī ieviest viesu pārvaldības sistēmu. Turklāt katrs nākamais gads šādas sistēmas uzturēšanai izmaksās vien pāris tūkstošu eiro gadā. Tādēļ, pirms pieņemt izvēli par fiziskas apsardzes pakalpojumu iegādi, jāatbild uz jautājumu – vai plānotās apsardzes funkcijas iespējams veikt ar citiem paņēmieniem? 2. Skaidra definīcija par apsardzes funkcijām Ja pēc rūpīga izvērtējuma tomēr nonākat pie secinājuma, ka fiziskās apsardzes pakalpojums vai darbinieks uzņēmumam patiešām ir nepieciešams, skaidri jānodefinē, kas no šāda darbinieka vai pakalpojuma tiek sagaidīts un kādi būs apsardzes uzdevumi. Vispirms jāsāk ar amata aprakstu. Tas palīdzēs precīzāk veikt apsardzes darbinieku atlasi un cenu aptauju starp potenciālajiem piegādātājiem, jo tiem būs izpratne par to, kas tiek sagaidīts. Šādā sarakstā jāiekļauj: Protams, apsardzes darbiniekam arīdzan jāzina, ar ko nodarbojas Jūsu uzņēmums. 3. Pakalpojuma sniedzēja atlase Pirms iegādāties apsardzes pakalpojumu, noteikti jāveic priekšizpēte, lai atlasītu piemērotākos sadarbības partnerus. To var sākt, konsultējoties ar līdzīgiem uzņēmumiem reģionā. Atsauksmju iegūšana no uzņēmumiem, kuri darbojas Jūsu pārstāvētajā nozarē, ir būtiska, jo apsardzes pakalpojumu sniedzējiem nereti nav nepieciešamo zināšanu par Jūsu nozares specifiku. Piemēram, šim pakalpojumu sniedzējam var būt pieredze tirdzniecības centru apsardzē, bet tā nebūs piemērojama darbam ugunsbīstamā ražošanas objektā. Jāatceras, ka katrs uzņēmums ir unikāls un tāds pakalpojums, kas derēs vienam, var nebūt piemērots citam. Tāpat būtiski apzināt, kuri pakalpojumu sniedzēji Jūsu reģionā sniedz fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumus. Kad potenciālie sadarbības partneri ir atrasti, vērsieties pie tiem ar cenu aptauju vai pieprasījumu. Ja nepieciešams, uzaiciniet uz iepazīšanās sarunu un izklāstiet 1. un 2. punktā sagatavoto apsardzes pakalpojumu aprakstu. Kaut gan apsardzes pakalpojumu sniedzēju cenas reizēm mēdz būt ļoti līdzīgas, kā papildu izvērtēšanas aspektus varat pieprasīt, piemēram: 4. Materiāltehniskais nodrošinājums Lai apsardzes pakalpojums būtu kvalitatīvs, nepietiek vien ar pieredzējuša partnera pakalpojuma līgumu. Papildus tam nepieciešams nodrošināt arī produktīvus darba apstākļus un tehniskos rīkus. Protams, šo sadaļu var piegādāt apsardzes pakalpojumu sniedzējs, bet, ja uzņēmums to dara pats, pakalpojumu sniedzēju nepieciešams nodrošināt vismaz ar šādiem rīkiem: Vienmēr jāpatur prātā, ka apsardzes darbinieki uzņēmumā pavadīs visvairāk laika, tādēļ to lojalitāte pret Jūsu uzņēmumu būs tiešā mērā atkarīga no darba vides apstākļiem. Ērta un ergonomiska darbavieta, kas ļauj atrast ērtāko darba pozu un dažādot maiņas laikā veikto kustību daudzumu, palīdzēs ilgtermiņā nodrošināt produktivitāti. 5. Apmācību un kvalitātes kontroles sistēma Kad esat nonākuši līdz kvalitatīvam un materiāli nodrošinātam apsardzes pakalpojumam, nedrīkst aizmirst par apmācību un kvalitātes kontroles sistēmu. Jāatceras, ka apsardzes darbinieks un pakalpojuma sniedzējs uzņēmumu glābs krīzes situācijā un ļauj ikdienas biznesa procesiem notikt netraucēti. Lai nodrošinātu, ka apsardzes pakalpojums ilgtermiņā nezaudē kvalitāti, bet gan to paaugstina, pasūtītājam jāizstrādā apmācību sistēma, kas veicinās apsardzes pakalpojuma sniedzēja zināšanu apguvi par Jūsu biznesu, tā riskiem un apsardzes veicamajām darbībām apdraudējumu gadījumā. Apmācību sistēmu vēlams veidot vienkāršu un bez garām, juridiski sarežģītām instrukcijām. Piemēram, video un attēlu vai shematisku zīmējumu formātā, lai apmācību process būtu efektīvs. Būsim godīgi, 100 lappušu apmācību instrukciju neviens nelasīs. Lai uzturētu darbinieku zināšanas, pēc apmācību pabeigšanas vēlams organizēt arī dažādas praktiskās simulācijas. Piemēram, par rīcību ugunsgrēka vai bruņota uzbrukuma gadījumā, kā arī darbībām, sastopoties ar aizdomīgiem priekšmetiem un agresīvām personām.
2025. gads Latvijas organizāciju drošībā: automatizācija, NIS2 un kaimiņvalstu izlūkošanas riski
2025. gadā Latvijas drošības nozari būtiski ietekmēs gan tehnoloģiskās attīstības procesi, gan normatīvo regulējumu prasības. Mākslīgais intelekts vēl joprojām nesasniegs līmeni, kurā tas varētu būtiski uzlabot fizisko drošību, savukārt kiberdrošības prasības kļūs stingrākas, prasot uzņēmumu pielāgošanos NIS2 direktīvai. Vienlaikus turpināsies fiziskās apsardzes tirgus samazināšanās, jo pieaugošās darbaspēka izmaksas mudinās uzņēmumus izvēlēties automatizētus drošības risinājumus. Mākslīgais intelekts fiziskajā drošībā neienāks Šodien pieejamie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi paredz informācijas analīzi, izmantojot teksta vai grafiskos avotus. Fiziskās drošības jomā tekstuālus avotus rada piekļuves kontroles, apsardzes signalizācijas un dažkārt arī drošības vadības sistēmas, savukārt grafiskos avotus – videonovērošanas sistēmas. Nedz vienā, nedz otrā gadījumā MI risinājumu, piemēram, Microsoft Copilot vai Google Gemini, izmantošana drošības vajadzībām neattaisno ieguldītās izmaksas, jo to piedāvātās iespējas pagaidām ir ļoti ierobežotas. Patlaban tā dēvētais “mākslīgais intelekts” videonovērošanā galvenokārt aprobežojas ar datorredzes un objektu atpazīšanas modeļiem, kas spēj veikt cilvēku, dzīvnieku un auto atpazīšanu. Taču šie rīki informācijas analīzes jomā aizvien nepārspēj viedtālruni, ar kura palīdzību iespējams veikt foto attēlu uzņemšanu un izmantot Google lens rīku attēlu atpazīšanai. Turpināsies drošības procesu optimizācija Organizāciju drošības jomā šogad aizvien aktuāla būs drošības funkciju centralizācija, apvienojot fiziskās, tehniskās, ugunsdrošības, darba aizsardzības, kiberdrošības un citas drošības jomas vienā vadības struktūrā. Pieaugošo darbaspēka izmaksu dēļ turpināsies arī drošības personāla optimizācija, ieviešot tehnoloģiskos risinājumus un automatizētas pārvaldības sistēmas, kur tas iespējams. Daudzos gadījumos nelielu saimniecisku darbību veikšanai vai teritorijas uzraudzīšanai vairs nav ekonomiska pamata uzturēt fizisko drošības personālu, jo šobrīd pieejamie tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, attālināta videonovērošana, spēj aizstāt cilvēkresursus ar zemākām izmaksām. Kiberdrošības direktīva prasīs uzņēmumu pielāgošanos 2025. gadā pieaugs pieprasījums pēc kiberdrošības personāla, jo no 1. oktobra katrai publiskā un privātā sektora organizācijai, uz kuru attiecas NIS2 direktīva, ir jānodrošina kiberdrošības pārvaldnieks. Nozares ekspertu aplēses liecina, ka Latvijā šāds speciālists varētu būt nepieciešams aptuveni 1800 uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka tiem būs jāveic vai nu esošā IT personāla sertificēšana kiberdrošības jautājumos, vai ārpakalpojumu piesaiste. Gaidāmi būtiski uzlabojumi apsardzes nozarē, īpaši kritiskajā infrastruktūrā 2025. gadā apsardzes nozarē sagaidāmi divi būtiski jaunumi, kas ietekmēs to darbību un drošību. Pirmais no tiem saistīts ar jau pieminēto NIS2 direktīvu un tās noteiktajām kiberdrošības prasībām. Nacionālās kiberdrošības likums paredz, ka arī vidēja vai liela apjoma apsardzes pakalpojumu sniedzēji tiks iekļauti svarīgo pakalpojumu sniedzēju kategorijā, nosakot tiem atbildību un pienākumus kiberdrošības jomā un tostarp paredzot soda naudas piešķiršanu par to neievērošanu. Otrs jaunums ir Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas ierosinājums apsardzes pakalpojumu sniedzējiem brīvprātīgi pieteikties D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumam. Tādējādi tiktu uzlabota apsardzes komersantu gatavība dažādām krīzes situācijām, jo D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai ir nepieciešams darbības nepārtrauktības plāns. Nesenā abu ministriju organizētā tikšanās ar apsardzes komersantiem un asociācijām par šo jautājumu apliecina, ka D kategorijas iegūšana būs priekšrocība tiem komersantiem, kuri sniegs savus pakalpojumus A, B un C kategorijas kritiskajai infrastruktūrai, kurai krīzes gadījumā būs nepieciešami apsardzes pakalpojumu sniedzēji ar D kategorijas statusu. Papildus ieguvums ir arī D kategorijas kritiskā personāla nepakļaušana mobilizācijai. Tiek prognozēts, ka šie abi notikumi šogad veicinās apsardzes nozares drošības uzlabošanos un kritiskās infrastruktūras objektos būs lielāka pārliecība par darbības nepārtrauktību drošības jomā. Izlūkošanas riski – aizvien klātesoši Saskaņā ar nesen publicēto Valsts drošības dienesta (VDD) 2024. gada pārskatu un ZEVS drošības ekspertu aplēsēm Krievijas un Baltkrievijas dienestu radītie sabotāžas un izlūkošanas draudi pret Latviju 2025. gadā nemazināsies. Šo potenciālo uzbrukumu mērķi būs kritiskā infrastruktūra, Latvijas kultūras objekti un valstij nozīmīgas komercsabiedrības. Savukārt masu pulcēšanās vietas, kā arī reliģiskās un politiskās organizācijas saskarsies ar pieaugošiem riskiem, kas saistīti ar politisko ekstrēmismu un teroristisku radikalizāciju. Šīm organizācijām jāpārskata drošības riski, to izvērtējumā neaprobežojoties tikai ar fizisko vai kiberapdraudējumu analīzi. Uzmanība jāpievērš arī riskiem, kas saistīti ar sadarbības partneriem, darbiniekiem un uzņēmuma vērtībām, vienlaikus identificējot visus iespējamos iemeslus, kādēļ kāda no iepriekš minētajām naidīgajām grupām būtu ieinteresēta vērsties pret uzņēmumu.
ZEVS piedalās pirmās drošības laboratorijas izveidē
2023. gada 13. jūlijā – Biznesa augstskola Turība notika pirmās drošības laboratorijas atklāšana. Laboratorija ir aprīkota ar videonovērošanas, ugunsdrošības, piekļuves kontroles un ēku vadības sistēmām, tāpat arī ar dažādiem fiziskās drošības risinājumiem un nākotnē to plānots paplašināt ar dažādiem kiberdrošības eksperimentu moduļiem un citiem organizācijas drošības risinājumiem. Laboratorija ļaus studentiem un mācībspēkiem veikt dažādus drošības testus un eksperimentus, kā arī attīstīt jaunas idejas un projektus. Atklāšanā drošības eksperti pastāstīs plašāk par laboratorijas izveides mērķiem un ieguvumiem, kā arī demonstrēs laboratorijas aprīkojumu un iespējas. Drošības laboratorijas viens no veidotājiem, drošības uzņēmumu grupas ZEVS vadītājs Kārlis Apalups norāda: “Šāda drošības laboratorija ir unikāla Latvijā, un tā dos iespēju jau studiju procesā topošajiem drošības speciālistiem, organizāciju drošības vadītājiem un citiem interesentiem apgūt visas nepieciešamās praktiskās iemaņas darbam ar drošības risinājumiem. Tāpat tā arī ļaus praktiski risināt drošības risinājumu izaicinājumus Latvijā, tādējādi ceļot speciālistu kvalifikāciju un uzlabojot organizācijas drošību Latvijā.” Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs uzsver:
Objektu drošība un noziedzība (VIZUĀLI)
Nereti sabiedrībā valda uzskats, ka “drošības tēriņiem nav jēgas” un šis uzskats veidojas no tā, ka drošības darbs bieži vien ir nepamanāms. Ja objektā nav noziegumu vai tie ir reti un nebūtiski, tad rodas priekšstats, ka tēriņi drošībai nav nemaz nepieciešami, jo viss taču ir drošs un nav risku, bet patiesībā – drošības sajūta ir veiksmīga tehnisko, proceduālo un cilvēkresursu rezultāts. Šajā rakstā centīsimies analizēt šo kopsakarību starp drošiem objektiem un noziedzības zemo līmeni.
