ZEVS piedalās pirmās drošības laboratorijas izveidē

2023. gada 13. jūlijā – Biznesa augstskola Turība notika pirmās drošības laboratorijas atklāšana. Laboratorija ir aprīkota ar videonovērošanas, ugunsdrošības, piekļuves kontroles un ēku vadības sistēmām, tāpat arī ar dažādiem fiziskās drošības risinājumiem un nākotnē to plānots paplašināt ar dažādiem kiberdrošības eksperimentu moduļiem un citiem organizācijas drošības risinājumiem. Laboratorija ļaus studentiem un mācībspēkiem veikt dažādus drošības testus un eksperimentus, kā arī attīstīt jaunas idejas un projektus. Atklāšanā drošības eksperti pastāstīs plašāk par laboratorijas izveides mērķiem un ieguvumiem, kā arī demonstrēs laboratorijas aprīkojumu un iespējas. Drošības laboratorijas viens no veidotājiem, drošības uzņēmumu grupas ZEVS vadītājs Kārlis Apalups norāda: “Šāda drošības laboratorija ir unikāla Latvijā, un tā dos iespēju jau studiju procesā topošajiem drošības speciālistiem, organizāciju drošības vadītājiem un citiem interesentiem apgūt visas nepieciešamās praktiskās iemaņas darbam ar drošības risinājumiem. Tāpat tā arī ļaus praktiski risināt drošības risinājumu izaicinājumus Latvijā, tādējādi ceļot speciālistu kvalifikāciju un uzlabojot organizācijas drošību Latvijā.” Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs uzsver:

Lasīt tālāk »
police, security, safety

Iekšējais drošības dienests vai ārpakalpojums?

Nesen Drošības nozares kompāniju asociācija (DNKA) aģitēja par organizāciju iekšējo drošības dienestu aizstāšanu ar drošības pakalpojumu iepirkšanu no ārpakalpojumu sniedzējiem. Šāds aicinājums ir loģisks no asociācijas, kas pārstāv tikai trīs (no vairāk nekā 400) apsardzes uzņēmumu intereses, taču neatbilst realitātei par to, kāpēc iekšējie drošības dienesti tiek veidoti. Kas ir iekšējais drošības dienests (IDD)? Kā noteikts Apsardzes darbības likumā – iekšējās drošības dienests ir iestādes, komersanta vai organizācijas struktūrvienība, kas nodrošina tās apsardzi, iekšējo kārtību un drošību. Faktiski IDD ir drošības pakalpojuma sniedzējs pašā organizācijā. Kaut gan nav oficiāli pieejams iekšējās drošības dienestu skaits, ņemot vērā Informāciju par darba vietām 2021.gadā atbilstoši profesiju klasifikatoram, ko apkopo VID, var secināt, ka drošības dienestu un apsardzes dienestu vadītāju kopējais skaits varētu būt aptuveni 200 cilvēku, taču, iespējams, IDD dienestu vadītāju skaits ir lielāks, jo šādi dienesti mēdz būt nereģistrēti kā IDD, ja tie nenodrošina sava īpašuma fizisko apsardzi saistošā apsardzes darbības likuma izpratnē. Tādējādi dienesta vadītājs var tikt nosaukts arī citā vārdā. Lai vadītu IDD, kas reģistrējams Valsts policijā, nepieciešams darbinieks ar apsardzes sertifikātu – tātad dienestu var vadīt arī darbinieks, kurš pieņemts darbā kā apsargs, apsardzes organizators vai drošības speciālists. Reģistrējamie un nereģistrējamie IDD Kā jau iepriekš minēts, reģistrējams IDD ir tāds, uz ko attiecas apsardzes darbības likums, proti, iekšēja drošības struktūrvienība, kas pieņem darbā apsardzes darbiniekus. Patlaban tehniskās apsardzes jēdziens nav precīzi definēts IDD reģistrēšanas nepieciešamībai, tāpēc vienīgais izšķirošais aspekts ir darbinieki, kuri tiesīgi aizturēt likumpārkāpējus. Latvijas piemēri Latvijā organizāciju drošību varētu iedalīt 3 kategorijās – iekšēji, dalīti un ārēji. Iekšēji – tādas organizācijas, kurās drošību pilnā apmērā nodrošina iekšējie resursi. Dalīti – tādas organizācijas, kurās par drošību rūpējas gan iekšējie, gan ārējie resursi. Ārēji – tādas organizācijas, kurās par drošību rūpējas ārējie resursi. Raugoties uz Latvijas organizācijām, kā piemērus var izcelt divas dažādas organizācijas: VSIA “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca”, kura ir valsts lielākā medicīnas iestāde – redzams, ka organizācijas drošība ir atbilstoša dalītajam modelim, proti, par drošību rūpējas gan reģistrēts iekšējās drošības dienests, gan ārpakalpojumu sniedzējs SIA “Eurocash1”. Šajā modelī arī redzams, ka IDD ir pakļauts Drošības daļai, kura savukārt ir pakļauta valdei. Vēlviens cits piemērs ir SIA “Ventspils nafta termināls”, kuram faktiski ir pilnīga iekšējā organizācijas drošības struktūra ar izņēmumiem par drošības sistēmu apkalpošanu. Šeit jāpiebilst, ka līdzīgi kā PSKUS – arī VNT drošības jautājumi ir centralizēti vienā nodaļā (izņemot IT drošības). Pie tam – VNT vairākus gadus pēc kārtas saņem arī prestižo drošības balvu “Zelta ķivere” un “Izcila drošība” balvu no Tank Storage Awards. Svarīgi piebilst, ka VNT nodrošina savu apsardzi un ugunsdrošību ar iekšējo struktūru, kuru, pēc DNKA ieskatiem vajadzētu nodot ārpakalpojumā. Iekšējais drošības dienests vs ārpakalpojums? Protams, ne viss ir viennozīmīgi. Katrai organizācijai ir sava unikālā situācija un savi apsvērumi, lai izvēlētos veidot iekšējo drošības dienestu vai uzticēt to ārpakalpojumam. Zemāk piedāvājam salīdzinājumu starp abiem formātiem un to plusiem un mīnusiem. Iekšējais drošības dienests Plusi Mīnusi Labāk apmaksāti darbinieki un sociālās garantijas Augstākas administrācijas izmaksas Plašāka darbinieku pielietojamība (blakus nodarbēs – uzkopšana, uzraudzība, klientu apkalpošana u.c.) Drošības aprīkojuma un uniformu iegāde Mazāka darbinieku rotācija/ilgāka darba noturība Sarežģīta izveide dēļ pieredzes un materiāltehniskās bāzes trūkuma Augstāka lojalitāte un motivācija pret uzņēmumu Problēmas darbinieku atvaļinājumu un saslimšanas laikā aizstāt trūkstošos darbiniekus Iekšējās apmācības Darbinieks atbild pa tiešo Jūsu organizācijai Ārpakalpojums Plusi Mīnusi Risku diversifikācija Sliktāk apmaksāti darbinieki un trūkstošas sociālās garantijas Elastīgāka darbinieku piesaiste saslimšanas/atvaļinājumu u.c. gadījumos Darbinieki mazāk motivēti un mazāk lojāli Papildus pakalpojumu portfelis Darbinieks pa tiešo atbild ārpakalpojuma vadītājam Administrācijas izmaksas tiek dalītas starp vairākiem uzņēmumiem Darbinieku pienākumi pakļauti līguma saistībām Ātra piesaiste organizācijai uzsākot darbu Organizācija paļaujas uz ārpakalpojuma sniedzēja spējām, kas krīzes gadījumā var būt limitētas Pieredzes bagāža no citām organizācijām Šie ir tikai daži no apsvērumiem, kas būtu jāņem vērā izvēloties savas organizācijas formātu, taču, šķiet, ka Latvijas lielo organizāciju segmentā visbiežāk dominē dalīta tipa organizācijas drošība. Daļu drošības nodrošina ārpakalpojums (visbiežāk tieši apsardzes funkcijas), taču šī pakalpojuma vadību un iekšējās drošības funkcijas nodrošina atsevišķs cilvēks vai struktūrvienība. Iemesli kādēļ organizācijas izvēlās vienu vai otru formātu ir dažādi, taču nekad nepastāvēs tikai viena pieeja drošības nodrošināšanā, jo katra organizācija ir unikāla un katrai organizācijai ir savs risku novērtējums. Ja organizācija savās izvēlēs nebalstās uz risku novērtējumu, tad organizāciju nevar uzskatīt arī par drošu.

Lasīt tālāk »

Jābūt modriem, bet baidīties nevajag. Drošības eksperts skaidro Kremļa atbalstītāju aktivitātes Latvijā

Kopš Krievija uzsākusi karu Ukrainā arī Latvijā sarosījušies Kremļa agresijas atbalstītāji, kuri interneta vidē dalās ar draudīgiem izteikumiem un pat aicinājumiem rīkoties. Lai arī iedzīvotājiem šobrīd nav pamata baidīties par savu drošību, tuvojoties šā gada Saeimas vēlēšanām, situācija varētu kļūt nokaitēta. Drošības eksperts, “Drošības profesionāļu asociācijas” līdzdibinātājs Kārlis Apalups ‘’tv3.lv’’ norāda – nacionālās un iekšējās drošības jautājums šobrīd ir sarežģīts un daudzšķautnains. Viens no lielākajiem iekšējās drošības izaicinājumiem īstermiņā ir apstāklis, ka Latvijā ir izveidojusies ievērojama sabiedrības daļa, kura ikdienā nekritiski patērē viltus ziņas, t.sk. Kremļa propagandu. Lai rūpētos par iekšējo drošību, šobrīd jebkurš tiek aicināts ziņot par Krievijas agresijas atbalstītājiem Latvijā. Kā atklāj Apalups, saņemtie ziņojumi jau mērāmi vairākos simtos. Prokremlisko ideju izplatītāji, par kuriem saņemti ziņojumi, lielākoties iedalāmi divās daļās. Pirmā ir cilvēki, kuri svēti tic Kremļa propagandai un kura vairumā pārklājas ar vakcīnu noliedzējiem. Minētā sabiedrības daļa ir atvērtāka uzņemt nepārbaudītu informāciju neatkarīgi no informācijas izcelsmes avota. ‘’Tie pamatā ir zemas izglītības, zemu ienākumu, pusmūža vecuma vīrieši, kuri stundā ”X” varētu tikt uzkūdīti, piemēram, vardarbīgu protestu realizēšanai,’’ stāsta drošības eksperts. Savukārt otra daļa ir viltus profili. Tie, protams, bijuši vienmēr, bet šobrīd viltus profili pievērsušies iepriekš minētās sabiedrības daļas radikalizēšanai caur diskusijām dažādos sociālajos tīklos. ‘’Pietiek ar vienu komentāru, lai izraisītu asas reakcijas, jo situācija jau dabiski ir ļoti emocionāli uzlādēta,’’ norāda Apalups. Tuvojoties vēlēšanām, situācija varētu kļūt sakaitētāka Krievijas iebrukums Ukrainā ir nokaitējis un polarizējis sabiedrību, kas izpaužas kā konflikti darba vietās, sabiedriskās vietās un pat skolās. Eksperts aicina mērķtiecīgi un nepārtraukti skaidrot Latvijas nostāju par Krievijas realizēto agresiju un tās veiktajiem kara noziegumiem Ukrainā. Viņš arī skaidro – situācija neuzlabosies, bet, tuvojoties vēlēšanām, visticamāk, kļūs tikai sakaitētāka, jo Latvijā ir vairākas partijas, kuras sīvas konkurences apstākļos mērķtiecīgi izvēlas arvien provokatīvāku retoriku, tādējādi radikalizējot savu potenciālo vēlētāju. Prognozējams, ka tā rezultātā sabiedrībā pieaugs konfrontācija starp demokrātiskām un autoritārām vērtībām. Eksperts vērš uzmanību, ka tieši Kremlim simpatizējošās partijas (t.sk. arī jaunpartijas), visticamāk, turpinās provokatīvā veidā uzrunāt krievu valodā runājošo sabiedrības daļu, lai gūtu rezultātus vēlēšanās. ‘’Īpaša uzmanība pievēršama emocionāli pielādētiem savstarpēji konfrontējošiem vēstījumiem, kuri šajā krīzes laikā arvien spēcīgāk rezonē ar atsevišķu sabiedrības daļu. Nav izslēdzamas arī provokācijas, kuras vērstas uz iedomātās rusofobijas un nacisma atdzimšanas naratīva aktualizēšanu Latvijā,” skaidro Apalups un piebilst, ka tas šobrīd ir tas nacionālās drošības jautājums – kādas būs šīs provokācijas, vai izcelsies konflikti, vai tie pāraugs fiziskās konfrontācijās. Šajā sakarā šobrīd uzmanības centrā ir divi gaidāmie datumi: 16. marts, kas ir latviešu leģionāru piemiņas diena, un 9. maijs – Padomju Savienības ieviestā Uzvaras diena pār nacistisko Vāciju. Drošības eksperts norāda, ka šie ir potenciālie konfliktu datumi, bet provokācijas var tikt iniciētas kā no Kremļa atbalstītāju puses, tā arī no etnisko latviešu. Pastiprinātām bailēm nav pamata Taujāts, vai jau esam piedzīvojuši publiskus konfliktus, Apalups atklāj – vismaz divas šādas epizodes ir bijušas. Šādas situācijas var izcelties arī turpmāk un divos veidos. Vispirms, ja tās ir apzinātas Krievijas specdienestu organizētas kampaņas, kas notiek arī Latvijā. Kā piemēru eksperts nosauc 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemierus. ‘’Tas var notikt, ja kādā pasākumā jau ir elektrizēts putinistu loks, no kuriem viens izdara pirmo soli, bet pārējie seko,’’ skaidro Apalups. Otrs ir emocionāli sakaitētie Kremļa atbalstītāji, kuri ikdienā nepārtraukti ir ‘’pielādēti’’ un meklē iemeslus un veidus, kā izgāzt savas emocijas, tostarp nolamājot kādu vai uzsākot kautiņu. Tiesa, drošības eksperts uzsver – lai arī pastāv iespēja izcelties kādām provokācijām, tomēr cilvēki, kas ir ļoti emocionāli sakaitēti un var jebkuram un jebkurā brīdī, tā teikt, ‘’iedot pa muti’’, sabiedrībā ir bijuši vienmēr. Šobrīd politiskā emocionalitāte ir tikai vēl viens iemesls vardarbīgai rīcībai, bet tas nav kaut kas īpašāks par to, ka, piemēram, cilvēki sakaujas naktsklubā. Ziņo par Krievijas agresijas atbalstītājiem Kā jau minēts, šobrīd ikviens tiek aicināts ziņot par Krievijas agresijas atbalstītājiem Latvijā. Katrs no ziņojumiem tiek rūpīgi izskatīts un, ja tiek pārkāpts kāds no Krimināllikuma pantiem, agresors var tikt sodīts ar naudas sodu, sabiedrisko darbu vai pat cietumsodu, piemēram, līdz desmit gadiem. Drošības iestādēm sniedzot informāciju par agresoriem, iedzīvotāji aicināti fiksēt ekrānuzņēmumu un saiti uz konkrēto komentāru vai vizuālo materiālu, saiti uz agresora sociālā tīkla kontu un citu papildinošu informāciju. Ziņot iespējams Valsts drošības dienestam pa tālruni 67208964 vai e-pastā info@vdd.gov.lv un Valsts policijai pa tālruni 110 vai e-pastā vpdd@vp.gov.lv. Vairāk informācijas par iespējām un kā pareizi Valsts policijai ziņot par noziegumiem, meklē šeit. Raksts pārpublicēts no: Jābūt modriem, bet baidīties nevajag. Drošības eksperts skaidro Kremļa atbalstītāju aktivitātes Latvijā | tv3.lv

Lasīt tālāk »

Kārlis Apalups: Antivakseri nemaz nav antivakseri

Tas bija parasts darba dienas rīts, kad es atcerējos pirmajā studiju gadā klausīto kursu par sociālo spriedzi. To pasniedza leģendārais tiesībsargājošo iestāžu akadēmiķis un pamatlicējs – Leonīds Makans. Tolaik vēl biju pavisam jauns vīrietis, kas tikko no vidusskolas sola nonācis augstskolā. Strauji nomainot izglītības vidi un no vidusskolas relatīvi vieglo tematu pāriešanas pie ārkārtīgi sarežģītiem konceptiem kā sociālā drošība tolaik šķita grūta, bet šodienas gaismā viss top skaidrs. Sociālā spriedze un tās ietekme uz mūsu ikdienu Sociālā spriedze ir viedokļu atšķirības vai nesaskaņas, kas rada naidīgumu vai izraisa nemieru atsevišķu sabiedrības indivīdu vai indivīdu grupu starpā. Sociālo spriedzi saprot, kā sindromu, kurš visvairāk un tieši ietekmē sociālo drošību. Tas raksturo dažādu sabiedrības grupu adaptācijas vai dezadaptācijas spējas (pielāgošanās spējas) reaģējot uz dažādām ikdienas grūtībām, piemēram, attālināto darbu, algas samazinājumu, lokdauniem u.tml. Ja sabiedrībā ir sociālā spriedze, tad to var novērot dēļ tās izpausmes, kas visbiežāk ir – ievērojams neapmierinātības pieaugums, sociālie konflikti, neuzticība valsts pārvaldei, demogrāfiska rakstura problēmas u.c. Kā kompensējošas reakcijas uz sociālās spriedzes izpausmēm – agresijas pieaugums(t.sk. kriminalitātes pieaugums), ienaidnieka meklēšana, iracionalitātes pieaugums. Faktiski sociālā spriedze apraksturo to situāciju, kas rodas brīžos, kad sabiedrībā notiek izmaiņas, kurai liela daļa sabiedrības nespēj laicīgi pielāgoties, jo tās ir pārāk straujas vai pārāk neērtas. Sabiedrībai ir grūtības pielāgoties Covid-19 ieviestajām izmaiņām Atbildīga valsts politika pieprasa stingru un strauju rīcību Covid-19 apkarošanas sakarā, kā lokdaunus, sociālo distancēšanos, attālināto darbu, maskas, dezinfekciju, sabiedrības informēšanu un virkni citas izmaiņas mūsu ikdienā. Izturīgākajiem mūsu sabiedrībā tas nešķiet problemātiski, jo pastāv apziņa “tam jātiek cauri”, un pirmšķietami gribas teikt, ka valdības un medicīnas pārstāvji gana daudz sevi norūdījuši tāpēc arī ierobežojumi nerada tiem tādu spriedzi, kā tantei Bauskā. Tomēr tantei Bauskā šie ierobežojumi iestājušies tik pēkšņi un sāpīgi, ka viņa nespēj pielāgoties straujajām pārmaiņām. Vairs nevar doties satikt savus mazbērnus, vairs nevar kopā dziedāt vietējā korī, sabiedriskajā transportā un iekštelpās jālieto sejas maskas, kas apgrūtina elpošanu, un visam pa virsu pašas veselības saasināšanās un vientulības radītā nomāktība. Tantei Bauskā rodās dezadaptācijas radīta spriedze. Tieši šīs ieviestās izmaiņas, kas neļauj vai apgrūtina veikt ierastās lietas rada to apjukumu, kas liek cilvēkiem kompensēt spriedzi – kļūt agresīviem, tiek meklēts ienaidnieks (Pavļuts, Levits, Kariņš utt.), pieaug ticība sazvērestībām un visam, ko “viena tante teica” un ko dzirdēja no kaimiņa-māsas-kolēģa-meitas-drauga pieredzes. Antivakseri neiestājas pret vakcīnām, bet pret straujām pārmaiņām Lielais vairums no covid-19 noliedzējiem, antivakseriem un citiem līdzīgi domājošajiem ir situācijas upuri, kuri lielajā informācijas gūzmā, situācijas apjukumā un spriedzē, kā evakuācijas zīmi sadūmotā telpā, ir ieraudzījuši tos, kas iestājas pret pārmaiņām. Dažādus atmiņūdeņu tirgotājus, caurkritušus uzņēmējus un politiķus, bačatas dejotājus un oportūnistus, kuriem paši iedzīvotāji, ne-covid apstākļos, nekādā gadījumā neuzticētos vai par viņu izteikumiem viegli pasmīkņātu. Covid-19 sazvērestības teorijas ir tik iracionālas, ka tās izgāžas ne pie to pamattēžu atspēkošanas, bet pie cita fakta, gluži kā ar plakanās zemes sazvērestības piekritējiem – pasaulē ir ~195 valstis, 0,6% no visiem iedzīvotājiem pasaulē ir medicīnas darbinieki – (aptuveni) 47,4 miljoni cilvēku – pieskaitām valdības darbiniekus un covid-19 apkarošanas vadībā iesaistītās profesijas – tie noteikti pārsniedz 50 miljonus. Jebkuram racionālam cilvēkam ir jāuzdod vienkāršs jautājums – vai tiešām visi šie 50+ miljoni (lielākā daļa augsti izglītoti) cilvēki ir uzpirkti, meļi, krāpnieki un nodevēji, kas apzināti vienojušies slēpt Covid-19 neesamību un vakcinācijas ļauno plānu? Racionālam cilvēkam skaidri saprotams, ka nē. Tas nav iespējams. Iracionālis tūlīt teiks – bet ir taču mediķi un zinātnieki, kas atklāj šo sazvērestību! “Kas beidzot pasaka kā ir!”. Jā, nu, gadās taču arī pa kādam mediķim un zinātniekam, kas netur spriedzi vai tādi, kas apzināti izmanto šo sabiedrības satraukumu, lai sevi popularizētu vai, kuru izteikumi tiek apzināti sagrozīti – bet tā ir absolūti minimālākā daļa no visa medicīnas un medicīnas zinātnes personāla un viņu izteikumiem sekot var tikai tie, kas meklē citu atbildi uz šo situāciju. Papildus problēma šajā iracionalitātē ir tā, ka tuvojās nākošās vēlēšanas un pastāv risks Saeimā iekļūt partijām, kuru līderi atklāti pasaka, ka “NATO nav vajadzīgs”, “Putins ir malacis”, “Lukašenko rīkojās kā piemērs” un kuri, tai skaitā, sadarbojas gan ar pretvalstiskām organizācijām gan tikuši sodīti par korupciju, pretvalstiskiem uzskatiem un citiem pārkāpumiem. Ko darīt, lai mazinātu iracionālo domāšanu Šis ir sarežģīts jautājums, taču man kā drošības industrijas pārstāvim ir pāris ieteikumi: Informācija ir jāvienkāršo. Šobrīd ierobežojumu ir tik daudz, ka tieši tas daudzums rada spriedzi. Komunikācijas profesionāļiem jādomā, kā nodot tikai galvenos naratīvus un pēc iespējas īsākā formā. Tas pats attiecas uz valdības pārstāvjiem. Skaidrošana ir efektīva tikai individuālās sarunās. Jāvienkāršo ierobežojumi. Gaidāmais plāns par “ātri ciet – ātri vaļā” šķiet vienkāršs un darbotos kā zaļā un sarkanā gaisma, bet šeit atkal straujuma moments – tas var radīt papildus spriedzi, šķiet labāks ir ieņemtais kurss par pakāpeniskām pārmaiņām, taču lielākos blokos – vai nu viss darbojas vai viss ciet. Mazāk apjukuma – jo labāk. Jāievieš reģionālais princips. Pirmajā vilnī ļoti izteikta bija cilvēku izbraukšana no Rīgas un citām lielpilsētām. Arī šis var būt uzvaras mirklis – varam atdzīvināt laukus, mudinot cilvēkus izbraukt. Svaigs gaiss, mazāk cilvēku pulcēšanās vietu, reģionālais tūrisms. Jāatmet aicinājumi nedoties pie vecvecākiem uz laukiem – vajag mudināt to darīt pirms nākošā viļņa. Robežas jātur ciet. Tūrisms cietīs, bet 3. punkts to mīkstinās, taču salu valstis ir parādījušas piemēru cik veiksmīgi veselas valsts izolācija var strādāt. Austrālija un Grenlande bija labi piemēri (līdz atvēra robežas.) Katram, kas sastopas ar antivakseriem aicinu viņus saprast. Bet nevis sazvērestības teorijas, bet to kāpēc viņi tā domā. Palīdziet viens otram ar pielāgošanos un ikdienas lietām un Jūs redzēsiet – cilvēki aizmirsīs arī sekot visādiem kūdītājiem, slavas meklētājiem un caurkritušajiem politiķiem. Taču tiem, kas tic sazvērestībai – es Jūs saprotu, neatmetiet cerību, būs labāk!

Lasīt tālāk »

Drošības eksperts par Covid-19: Ārkārtas situācija ir veselīga

12. martā visā valstī tika izsludināta ārkārtas situācija saistībā ar koronavīrusu Covid-19. Ja līdz 12. martam iedzīvotāji bija viegli bažīgi, tad ārkārtas situācijas izsludināšana bija dzirkstele, kas beidzot ir mobilizējusi sabiedrību un valsti rīkoties pret vīrusu un loģiski, tas ir izraisījis arī blakus efektus – paniku un dusmas par ierobežojumiem.

Lasīt tālāk »

Ārkārtas situācijās par maz uzticamies profesionāļiem

Maija sākumā Maskavā, Šeremetjevas lidostā, avārijas nosēšanos veica aizdegusies Krievijas lidsabiedrības “Aeroflot” lidmašīna. Izglābās 37 cilvēki, bet 41 gāja bojā.Evakuāciju uz zemes sarežģīja pasažieri, kas panikā centās no bagāžas nodalījuma paņemt savas somas. Tas aizkavēja astes daļā esošo cilvēku evakuāciju un bija viņu galvenais nāves cēlonis. Situācija kārtējo reizi apliecināja, ka zināšanām par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās, var būt dzīvības cena. Drošības uzņēmuma “ZEVS Security Consulting” prezidents, Biznesa augstskolas Turība studiju programmas “Organizācijas drošība” absolvents Kārlis Apalups uzsver, ka ārkārtas situācijās būtiskākais ir saglabāt mieru un rīkoties pārdomāti, sekojot norādēm. Dažkārt mantiskās vērtības vērtējam augstāk par savu un līdzcilvēku dzīvību, un tieši vieglprātība ir viens no faktoriem, kas ārkārtas situācijā aizkavē savlaicīgu evakuēšanos.

Lasīt tālāk »

Komercnoslēpums – tā aizsardzības mehānismi organizācijās

Share on facebook Facebook Share on twitter Twitter Share on linkedin LinkedIn Share on whatsapp WhatsApp Share on telegram Telegram Share on email Email Komercnoslēpums – Ar komersanta uzņēmumu saistītassaimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietas, un informācija, katrafiziska vai potenciāla mantiska vai nemantiska vērtība, kuras nonākšana citupersonu (īpaši — konkurentu) rīcībā var radīt zaudējumus komersantam unattiecībā uz kuru komersants ir veicis saprātīgus slepenības saglabāšanaspasākumus. (Ekonomikas un finanšuvārdnīca. Rīga, Norden AB, 2003.) Tāpat komercnoslēpuma sastāvs un apstākļi ir definēti arīLatvijas likumdošanā – Komerclikuma 19.pantā, kur rakstīts šādi –  (1) Komercnoslēpuma statusu komersants var piešķirt tādām saimnieciska, tehniska vai zinātniska rakstura lietām un rakstveidā vai citādā veidā fiksētām vai nefiksētām ziņām, kuras atbilst visām šādām pazīmēm:1) tās ietilpst komersanta uzņēmumā vai ir tieši ar to saistītas;2) tās nav vispārpieejamas trešajām personām;3) tām ir vai var būt mantiska vai nemantiska vērtība;4) to nonākšana citu personu rīcībā var radīt zaudējumus komersantam;5) attiecībā uz tām komersants ir veicis konkrētai situācijai atbilstošus saprātīgus komercnoslēpuma saglabāšanas pasākumus.(2) Komersantam ir izņēmuma tiesības uz komercnoslēpumu.(3) Komersantam ir tiesības prasīt komercnoslēpuma aizsardzību, kā arī to zaudējumu atlīdzību, kuri radušies komercnoslēpuma prettiesīgas izpaušanas vai izmantošanas rezultātā. Tātad, vienkārši izsakoties, tā ir jebkura informācija(par kaut ko), kuras “izkļūšana” no uzņēmuma var būtiski negatīvi ietekmēt uzņēmējdarbību. Aizsardzības mehānismi organizācijā Vispārējā situācija Laikā, kad inovācija un pārākas zināšanas nosakalīderpozīcijas, saglabāt šos komercnoslēpumus, kas ietver procesu aprakstus,tehniskas inovācijas un dažādas formulas, uzņēmuma īpašumā ir īpaši svarīgi,lai šo līderpozīciju saglabātu. Par piemēru var ņemt Coca-Cola, kuras formulavairākus gadu desmitus bija izvirzījusi to par absolūto līderi dzērienuindustrijā. Tāpat arī Google un Facebook meklēšanas algoritmi vai tehniskāinformācija, vai jebkura cita liela un attīstīta produkta/kompānijas veiksmesatslēga ir tieši pārākas zināšanas pār sāncenšiem un, protams, tādēļ šīsvērtības tiek aizsargātas kā komercnoslēpums. Pateicoties tam, ka komercnoslēpumu loma ir pieaugusi, tozādzības un ļaunprātīgo izmantošanu skaits arvien vairāk pieaug.Komercnoslēpumu zādzība un ļaunprātīgo lietošanu iemesli ir dažādi un šospārkāpumus veic dažādi “aktīvisti” – konkurenti, ļaunprātīgi darbinieki,organizētās noziedzības grupas, “hacktīvisti” un pat valstis. Komercnoslēpuma zādzība vai ļaunprātīga izmantošana varnodarīt postošas sekas uzņēmuma ienākumiem, konkurētspējai un reputācijai.Salīdzinoši bieži medijos parādās gadījumi ar globālām(un ne tikai) kompānijām,kuru datorsistēmām ir bijuši kiberuzbrukumi, kā rezultātā ir notikusi datunoplūde. Pieaugošā kibernoziedzības tendence ir padarījusi IT drošību par vienuno aktuālākajām veiksmīgas uzņēmējdarbības atslēgām. Uzņēmumi visā pasaulē ir sapratuši, ka ieviest dažādasprasības, mehānismus un drošības faktorus viscaur viņu uzņēmumam irnepieciešams, lai pasargātu to komercnoslēpumus pret nozagšanu vai ļaunprātīguizmantošanu. Līdz šim, uzņēmumi ir ieviesuši dažādus aizsardzības veidus.Pārskatīt un uzlabot informācijas tehnoloģijas, fizisko drošību, tehniskāssistēmas un procesus, lai aizsargātu komercnoslēpumu, ir kļuvis par augstuprioritāti daudziem uzņēmumiem, it īpaši pēdējo gadu augsta-profila uzņēmumudatu kiberzādzību gaismā. Kā laikraksts “The New York Times” rakstīja – “Kompānijas visā pasaulē ir paaugstinātāgatavībā, lai pastiprinātu savu tīklu drošību un izvairītos būt nākamajaikompānijai, kuru hakeri nospiež uz ceļiem, kā tas notika dramatiskajākiberuzbrukumā Sony Pictures Entertainment.” Turpinājumā mēs aplūkosim dažādus piemērus no kompānijām unindivīdiem, kas ir izdarījuši nepieciešamos soļus komercnoslēpuma aizsargāšanaiun aplūkosim arī tādus piemērus, kurus tiesas ir analizējušas vai kurilikumdošanā ir iekļauti, kā “nepieciešamie soļi, lai aizsargātukomercnoslēpumu”. Šie piemēri būs gan sākot ar dažādām uzņēmumu politikām,procedūrām, nolīgumiem un dažādiem citiem mehānismiem ar kuriem pasargātdokumentus; gan ar fizisko un elektronisko drošību un konfidencialitātesprasībām; gan ar risku pārvaldību, kas nodrošina laicīgu komercnoslēpumuapdraudējumu identificēšanu; gan ar uzņēmumu menedžmentu, pārraudzību unkoordināciju saistītajiem procesiem. Politikas, procedūras un reģistri Uzņēmuma politikas un procedūras, kas nosaka komercnoslēpumaaizsardzību ir vitāli svarīgas, tai skaitā noteikumi un procesi, kā tieknoteikts, pārvaldīts un izpausts komercnoslēpums. Līgumi un cita veida dokumentācija, ko uzņēmumi izmanto, laikomercnoslēpuma aizsardzību legāli saistītu ar darbiniekiem un trešajām pusēmir starp vissvarīgākajām darbībām, kā uzņēmumi cenšas aizsargāt savuskomercnoslēpumus. Komercnoslēpuma atrunas un neizpaušanas līgumi irvispopulārākie komercnoslēpuma juridiski-saistošie pasākumi tā aizsardzībai. Uzņēmumi arī regulāri ievieš dažādas procedūras, kas viņukonfidencialitātes politiku īsteno, piemēram, procedūra – atzīmēt dokumentus ar“konfidenciāls”/”ierobežotas pieejamības”, prasība no uzņēmuma aizejošiemdarbiniekiem atgriezt visus materiālus, kas satur sensitīvu informāciju, vai,piemēram, informācijas sadrumstalošana, kas nozīmē, ka katram darbiniekam irpieeja tikai nelielai, viņam nepieciešamai, informācijai, lai veiktu darbu, betnekad visai kopējai situācijai. Drošība un konfidencialitātes pārvaldība Īpaši pēdējos gadospieaugošo kiberuzbrukumu dēļ, efektīva uzņēmuma fiziskās un elektroniskāsdrošības pārvaldība ir svarīga, lai nodrošinātu, ka uzņēmums veic nepieciešamossoļus, lai pasargātu komercnoslēpumu. Galvenais drošībassistēmu (fizisko un elektronisko) nepieciešamības iemesls ir, lai pasargātu toinformāciju, kas uzņēmuma darbībai ir pamatā vai tik ļoti nepieciešama, laiveiktu tās darbības. Aizsardzības mehānismi galvenokārt būs – piekļuve tikaitiem, kam ir “nepieciešams zināt”. Uzņēmumam jānodrošina piekļuve fiziskai unelektroniskai drošībai un komercnoslēpumam tikai tiem indivīdiem,departamentiem un grupām, kurām to ir “nepieciešams zināt”. Uzņēmumā vajagieviest ID karšu sistēmu, piekļuves zonas(kontroli), videonovērošanas sistēmasun apsardzes darbiniekus, kā arī reģistrācijas procesu, lai spētu kontrolētcilvēku plūsmu un piekļuvi dažādām telpām un informācijai. Papildus tam,jānodrošina, ka uzņēmuma darbinieki atbildīgi izturas pret konfidenciālo informāciju– neatstāj to uz galdiem, uzrakstītu uz tāfelēm, izmestu miskastēs nesagrieztāformā, vai kā citādi pieejamu un redzamu nepiederošām personām. Runājot par ITdrošību, ja komercnoslēpums uzņēmumā ir informācijas veidā – finanšu pārskati,stratēģijas, tehniskie rasējumi utt, tad noteikti jāievieš strikts IT drošībaskomplekss – šifrēšana, anti-vīrusi, datoru darbību ierobežošana(mājaslapas,epasti, programmatūra), paroles unikāliem, katra darbinieka, profiliem.Iespējams ir arī liegt iespēju kopēt konfidenciālo informāciju uz datu nesējiem– fiziski izņemot USB portus vai uzstādot attiecīgos ierobežojumus uzprogrammatūras. Var padomāt arī parISO 27001 IT drošības standartu ieviešanu uzņēmumā. Un, protams, neizbēgt arīno procedūrām, kā darbību saskaņošana ar vadību/IT drošības personālu, mācībaspar kiberdrošību, darba ierīču lietošanu tikai darba vajadzībām un citiemdarbību veidiem, kas šos IT drošības pasākumus papildinātu. Lai IT drošībaveiksmīgi strādātu, pašlaik, vēl ir vajadzīga IT speciālistu iejaukšanāsgadījumos, kad tiek pārkāpti IT aizsargmehānismi. Ja uzņēmums ir vidēja/lielaizmēra tad noteikti jābūt IT personālam(vislabākajā gadījumā IT drošībaspersonālam), kam ārkārtas situācijās būtu iepriekš izstrādāts rīcības plāns, koun kā darīt, gadījumos, kad ir noticis pārkāpums. Neatņemama sastāvdaļa,protams, ir arī IT un elektronisko sistēmu rutīnas pārbaudes un monitorings,lai pārliecinātos par to, ka visas sistēmas atbilst uzņēmuma drošības prasībāmun nenotiek neautorizēta piekļuve un, iespējams, komercnoslēpuma noplūšana. Risku pārvaldība Uzņēmuma riskuanalīzes redzesloks un kvalitāte un risku pārvaldība var būt svarīgasastāvdaļa, lai identificētu, prioritizētu un ieviestu aizsardzības mehānismuskomercnoslēpuma aizsardzībai. Uzņēmuma riskupārvaldība sākas ar riska objekta noteikšanu – mūsu gadījumā tas irkomercnoslēpums. Risku pārvaldība var palīdzēt arī identificēt un izveidotkomercnoslēpumu reģistru uzņēmumā. Jāpiebilst, ka uzņēmuma komercnoslēpumureģistrs tiek prasīts arī dažādās valstīs, kā likums, lai tiktu nodrošinātakomercnoslēpuma aizsardzība. Uzņēmumiem, kuriem ir grūtības identificēt vaidefinēt to komercnoslēpumus,

Lasīt tālāk »

Bezpilota gaisa kuģi jeb droni – iespējas un draudi: Vai esam tiem gatavi?

Share on facebook Facebook Share on twitter Twitter Share on linkedin LinkedIn Share on whatsapp WhatsApp Share on telegram Telegram Share on email Email 2016. gada 22. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 737 2. panta izpratnē ar bezpilota gaisa kuģi saprot “gaisa kuģi, kas ir izstrādāts tā, lai cilvēks, kurš lidojuma laikā rīkojas ar bezpilota gaisa kuģa lidojuma vadības ierīcēm, neatrastos gaisa kuģī, un kas tiek pilotēts no attālinātas bezpilota gaisa kuģa tālvadības vietas”[1]. Lai gan Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija jeb LARPAS atzīst, ka termins drons netiek uzskatīts par oficiālu aviācijas terminu, turmpākajā rakstā vienkāršības pēc izmantosim tieši šo terminu runājot par tālvadības gaisa kuģu sistēmām. Izpētes kompānijas Gartner veiktā prognoze par ieņēmumu attīstības dinamiku no privāto un komerciālo dronu ražošanas paredz, ka līdz 2020. gadam dotais rādītājs sasniegs 11,2 miljardus USD[2]. Savukārt Goldman Sachs savās aplēsēs par dronu globālā tirgus attīstības tendencēm ir vēl optimistiskāki (jo apskatā iekļautas militārā sektora investīcijas nozarē) paredzot, ka kopējais dronu tirgus lielums līdz 2020. gadam sasniegs 100 miljardus ASV dolāru ar sekojošu sadalījumu: 70 miljardi USD$ – militārais un aizsardzības tirgus; 17 miljardi USD$ – privātais sektors; 13 miljardi USD$ – komercsektors[3]. Ja skatāmies uz situāciju Eiropas mērogā, tad Eiropas Parlamenta veiktie pētījumi liecina, ka civilo dronu sektors radīs apmēram 150 tūkstošus jaunu darba vietu līdz 2050. gadam un nākamo 10 gadu laikā sektora ģenerētie ikgadējie ienākumi varētu būt 15 miljardu EUR apmērā, kas būtu pielīdzināmi 10% no Eiropas Savienības kopējā aviācijas tirgus apjoma[4]. Eiropas Savienība savu optimismu par dronu sekotra potenciālo pienesumu reģiona ekonomikai apliecina ne tikai ar prognozēm, bet arī ar darbiem – īpaši aktivizējoties tieši pēdējo trīs četru gadu laikā. Kā šīs aktivitātes rezultātus varētu izcelt U-Space (iniciatīva un pasākumu kopums zināšānu un pieredzes apmaiņā, lai sekmētu drošas gaisa telpas izveidi dronu operācijām līdz 150m augstumam) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā. Regulas mērķis ir gan atjaunināt ES aviācijas drošības noteikumus, gan ieviest ES mēroga prasības dronu ražošanā un lietošanā – prioritizējot drošību, kā arī paša dronu tirgus attīstību, kur kā viens no attīstību kavējošiem faktoriem tika izcelts atšķirīgais regulējums dalībvalstu vidū (jo līdz šim ES kompetencē bija noteikumu izstrāde droniem, kas smagāki par 150kg)[5]. Arī Latvijas kontekstā vērojamas ļoti optimistikas prognozes par sektora attīstību un tā iespējamo pienesumu valsts ekonomikā. Pagājušā gada nogalē rīkotajās Latvijas aviācijas domnīcas otrajās brokastīs Artūrs Kokars (Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis) izteica prognozi, ka nākotnē dronu nozare varētu dot kopējo ieguldījumu Latvijas ekonomikā 1 miljarda EUR apmērā. Līdz ar to šobrīd arī aktīvi noris darbs pie Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas 2019.‒2025. g, ko paredzēts prezentēt šā gada jūnijā.[6] Droni – ne tikai lielas iespējas, bet arī – jauni draudi Droni jau šobrīd tiek izmantoti dažādiem nolūkiem – glābšanas darbos (cilvēku meklēšanā, ugunsgrēku dzēšanā un novērošanā), industriālo cauruļvadu apsekošanā, dažādu piegāžu veikšanai (jāatzīst gan vēl, ka ļoti ierobežotos apjomos un pārsvarā testa režīmā), pasākumu filmēšānā un fotografēšanā, izklaides lidojumu veikšanā, dažādu grūti sasniedzamu vietu tīrīšanā (skatīt bildi zemāk), u.c. Tomēr tā, kā tas notiek praktiski ar jebkuru jaunu tehnoloģiju – nonākot ļaunprātīgu (vai dažkārt pat vienkārši neuzmanīgu un pietiekami neinformētu) cilvēku rokās tā var tikt izmantota, lai nodarītu kaitējumu kādam citam. Kā pēdējo un varbūt arī vienu no plašāk aprakstītajiem gadījumiem varētu minēt incidentu 2018. gada decembrī, kad vienā no lielākajām un noslogotākajām Eiropas lidsotām Getvikā, tika gandrīz pilībā paralizēta gaisa satiksme dronu lidojumu dēļ skrejceļa tuvumā. Situācijas atrisināšanai tika izsaukta policija, britu militārie spēki un pat piesaistīti snaiperi. Getvikas incidenta sekas: Lidosta slēgta uz 33 h ~1000 atceltu lidojumu Vairāk kā 140 tūkstoši aizkavētu ceļotāju 50-70 miljonu mārciņu lieli zaudējumi lidostai un iesaistītajām aviokompānijām[7] Lai arī radīti pietiekami lieli finansiāli zaudējumi, šo var uzskatīt par labu mācību, kurā laimīgā kārtā netika zaudēta neviena cilvēka dzīvība, taču kura ļāva skaidri apzināt esošo realitāti – daudzi kritiskās infrastruktūras objekti nav pietiekami pasargāti pret pastāvošajiem dronu draudiem to ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā. Lidostu gadījumā tas vēlreiz tika apliecināts pāris nedēļas pēc Getvikas starpgadījuma, kad uz pāris stundām šī gada 8. janvārī nācās slēgt Hītrovas lidostu tieši tā paša iemesla dēļ – dronu aktivitāte skrejceļa teritorijā. Šobrīd Getvikas lidosta ir nodrošinājusi sevi un savus klientus pret līdzīgu situāciju atkārtošanās nākotnē, iegādājoties AUDS pretdronu sistēmu (par kuras spējām pastāstīsim Jums kādā no nākošajiem rakstiem).[8] Augstāk minētos dronu incidentus noteikti nevajadzētu uztvert vieglprātīgi, it īpaši lidostu teritorijās. Kā liecina britu valdības veiktie testi, pietiks ar 400g vieglu dronu, lai sadragātu helikoptera vējstiklu. Savukārt 2kg smags drons var nodarīt kritiskus bojājumus pasažieru lidmašīnai.[9] Augstāk redzamie dati skaidri ilustrē, ka līdz ar tehnoloģijas popularitātes un pieejamības palielināšānos incidentu skaits ir ievērojami palielinājies. Grafikā redzams kā pieaudzis gadījumu skaits, kad droni novēroti tuvu lidmašīnām laikā no 2014.-2018. gada novembrim. Protams, mūsdienu pasaulē arī teroristi domā par azvien jauniem veidiem, kā veikt savus uzbrukumus un droni jau ir kļuvuši par vienu no šādiem līdzekļiem Tuvajos Austrumos. Pēc Getvikas incidenta internetā tika izlpatīts zemāk redzamais attēls ar Islāma valsts propogandas materiālu, kurā attēlots drons piegādājot paciņu, kuras sūtītājs ir Islāma valsts.[10] Atgriežoties pie raksta sākumā minētajiem 2016. gada 22. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737 par kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi var saskaitīt gandrīz 200 objektu Latvijas teritorijā virs kuriem vai kuru tuvumā droniem ir aizliegts lidot. Viens no iemesliem, kāpēc Getvikas lidostā nebija pienācīgu drošības sistēmu, kas varētu tikt galā ar droniem ir bargie soda mēri, kā piemēram, brīvības atņemšana līdz 5 gadiem par dronu lidojumu veikšanu neatļautās teritorijās vai tuvāk par pieļaujamo attālumu. Kā redzams, tad tomēr arī šāds regulējums neatturēja cilvēkus no pārkāpuma veikšanas. Pēc mūsu komandas veiktās izpētes – šobrīd Latvijā sods par dronu pilotēšanu neatļautās zonās fiziskām personām ir no 150 – 700 EUR, taču juridiskām no 700 – 3000 EUR, kas tieši tāpat kā Lielbritānijas gadījumā, nav atturējuši cilvēkus no pārkāpumu veikšanas. Par piemēru, lai kalpo mazs izgriezums no LSM 2018. gada 21. marta raksta Spriedīs par tiesisko regulējumu dronu notriekšanai. Secinājums: Dronu nozare attīstās un ir sagaidāms straujš tās popularitātes

Lasīt tālāk »

Piekļuves kontroles sistēma – kas tā ir?

Piekļuves kontroles sistēmas nodrošina personu identificēšanu, to pieeju uzņēmumu un dažādu organizāciju telpām, kontroli pār durvju atvēršanu, darbinieku pārvietošanos, darbinieku ierašanos darba vietā, kā arī aiziešanu, fiksē kavējumus un virsstundas(darba laika uzskaite). Tajā tiek reģistrēti arī dažādi neatļauti mēģinājumi, kā, piemēram, nereģistrētu karšu izmantošana, durvju atvēršana bez kartes, nepareiza PIN koda ievade, tā anulēšana vai tā ievades laika pārsniegšana. Piekļuves kontroles sistēma standartā ietver: kontrolieri, piekļuves nolasītāju, piekļuves atslēgas(kartes, brelokus, PIN kodus u.c.), slēdzējmehānismus(sprūdus), durvju kontaktus, datoru un vadības programmatūru.

Lasīt tālāk »