Biedrības “Tavi draugi” noliktavas dedzināšana bija trieciens ne tikai pašai organizācijai, bet arī plašākai sabiedrībai, kas ikdienā redzēja šīs biedrības darbu – palīdzību Ukrainai, atbalstu krīzēs nonākušajiem un spēju mobilizēt cilvēkus labiem mērķiem. Šāds uzbrukums nav tikai materiāls zaudējums. Tas ir mēģinājums ietekmēt sabiedrisko aktivitāti, radīt bailes un destabilizēt brīvprātīgo darbu, kas balstās uzticībā un solidaritātē.
Kaut gan oficiāli vēl nav nosaukti vainīgie pie Ukrainas atbalsta biedrības “Tavi draugi” noliktavas sabotāžas, Valsts drošības dienests norāda: “Ņemot vērā Krievijas pēdējos gados organizētās kaitnieciskās darbības Latvijā un citās NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīs, nevar pilnībā izslēgt versiju, ka ugunsgrēks, iespējams, varētu būt izraisīts Krievijas interesēs. Institūcijas, kas sniedz atbalstu Ukrainai, jau ilgstoši ir vieni no Krievijas specdienestu prioritārajiem kaitniecisko darbību mērķiem Eiropā.”
Kas notika un kāpēc tas ir svarīgi
Noliktavas dedzināšana iznīcināja krājumus, tehniku, ziedojumus un infrastruktūru, kas bija nepieciešama ikdienas darbam. Taču vēl svarīgāk – tā izgaismoja, cik neaizsargātas var būt nevalstiskās organizācijas, kuras strādā ar lieliem resursiem, bet bieži vien tās ir ievainojamas ļaundariem.
Šis gadījums parādīja trīs būtiskas lietas:
- NVO var kļūt par mērķi, ja to darbība ir politiski vai sociāli nozīmīga.
- Drošība nav luksuss, bet nepieciešamība – arī mazām un vidējām biedrībām.
- Drošības riski pieaug
Ko darīt biedrībām, lai parūpētos par savu drošību
1. Fiziskā drošība
- Videonovērošana ar attālinātu piekļuvi un ierakstu glabāšanu mākonī. (Šādā gadījumā, pat tad, ja notiks iekārtu bojāšana, ieraksts būs pieejams neatkarīgi)
- Signalizācija un ugunsdrošības sistēmas, kas savienotas ar apsardzes vadības centru (Tehniskās apsardzes pakalpojumi ir ļoti svarīgi gadījumos, kad pašai organizācijai nav iespēju 24/7 reaģēt uz incidentiem)
- Piekļuves kontrole – slēgtas telpas, elektroniska piekļuves kontrole, žurnāli par piekļuvi un individualizētas piekļuves kartes vai breloki.
- “Hardening” – logu restes, pret-vandāļu logi, pret-vandāļu durvis un vārti, apgaismojums un drošības zīmes (videonovērošana, nikns suns, 24/7 apsardze)
2. Digitālā drošība
- Droša dokumentu glabāšana (OneDrive, SharePoint, Google Workspace ar divu faktoru autentifikāciju, lai sabotāžas gadījumā nezaudētu datus).
- Regulāras paroles maiņas un piekļuves tiesību pārskatīšana – “vajadzība zināt” un “mazākās nepieciešamās tiesības” princips
- Fizisko datu digitālās kopijas, lai ugunsgrēka vai uzbrukuma gadījumā informācija nepazustu.
3. Operacionālā drošība (OpSec)
- Minimāla ļaunprātīgi izmantojamā informācija – informēt medijus par “drošajām filmēšanas zonām”, kurās nav iespējams nofilmēt telpu un saistīto cilvēku drošības pasākumus, fotogrāfiju un videomateriālu higiēna
- Apdrošināšana – īpašuma, tehnikas, ziedojumu un civiltiesiskās atbildības polises.
- Regulāras drošības apmācības brīvprātīgajiem un darbiniekiem ar uzsvaru uz aizdomīgu personu fiksēšanu, informācijas higiēnu un rīcību incidentu gadījumā
4. Sabiedriskā un reputācijas drošība
- Atklāta komunikācija pēc incidentiem – tas stiprina uzticību un samazina baumas.
- Sadarbība ar pašvaldību un drošības iestādēm, lai identificētu riskus un saņemtu atbalstu.
- Brīvprātīgo un ziedotāju iesaiste, lai organizācija ātri atgūtu spēkus.
Ko šis gadījums māca visām NVO
Biedrības, kas strādā ar lieliem ziedojumu apjomiem, politiski jūtīgām tēmām vai aktīvu sabiedrības iesaisti, nevar paļauties tikai uz labo gribu. Tām ir jādomā kā profesionālām organizācijām – ar drošības protokoliem, tehnoloģijām un skaidru rīcības plānu.
Drošība nav pretrunā ar atvērtību. Tieši otrādi – tā ļauj biedrībām turpināt būt atvērtām, stiprām un spējīgām palīdzēt.
