2016. gada 22. novembra Ministru kabineta noteikumu Nr. 737 2. panta izpratnē ar bezpilota gaisa kuģi saprot “gaisa kuģi, kas ir izstrādāts tā, lai cilvēks, kurš lidojuma laikā rīkojas ar bezpilota gaisa kuģa lidojuma vadības ierīcēm, neatrastos gaisa kuģī, un kas tiek pilotēts no attālinātas bezpilota gaisa kuģa tālvadības vietas”[1]. Lai gan Latvijas Tālvadības gaisa kuģu asociācija jeb LARPAS atzīst, ka termins drons netiek uzskatīts par oficiālu aviācijas terminu, turmpākajā rakstā vienkāršības pēc izmantosim tieši šo terminu runājot par tālvadības gaisa kuģu sistēmām.
Izpētes kompānijas Gartner veiktā prognoze par ieņēmumu attīstības dinamiku no privāto un komerciālo dronu ražošanas paredz, ka līdz 2020. gadam dotais rādītājs sasniegs 11,2 miljardus USD[2]. Savukārt Goldman Sachs savās aplēsēs par dronu globālā tirgus attīstības tendencēm ir vēl optimistiskāki (jo apskatā iekļautas militārā sektora investīcijas nozarē) paredzot, ka kopējais dronu tirgus lielums līdz 2020. gadam sasniegs 100 miljardus ASV dolāru ar sekojošu sadalījumu:
Ja skatāmies uz situāciju Eiropas mērogā, tad Eiropas Parlamenta veiktie pētījumi liecina, ka civilo dronu sektors radīs apmēram 150 tūkstošus jaunu darba vietu līdz 2050. gadam un nākamo 10 gadu laikā sektora ģenerētie ikgadējie ienākumi varētu būt 15 miljardu EUR apmērā, kas būtu pielīdzināmi 10% no Eiropas Savienības kopējā aviācijas tirgus apjoma[4].
Eiropas Savienība savu optimismu par dronu sekotra potenciālo pienesumu reģiona ekonomikai apliecina ne tikai ar prognozēm, bet arī ar darbiem – īpaši aktivizējoties tieši pēdējo trīs četru gadu laikā. Kā šīs aktivitātes rezultātus varētu izcelt U-Space (iniciatīva un pasākumu kopums zināšānu un pieredzes apmaiņā, lai sekmētu drošas gaisa telpas izveidi dronu operācijām līdz 150m augstumam) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā. Regulas mērķis ir gan atjaunināt ES aviācijas drošības noteikumus, gan ieviest ES mēroga prasības dronu ražošanā un lietošanā – prioritizējot drošību, kā arī paša dronu tirgus attīstību, kur kā viens no attīstību kavējošiem faktoriem tika izcelts atšķirīgais regulējums dalībvalstu vidū (jo līdz šim ES kompetencē bija noteikumu izstrāde droniem, kas smagāki par 150kg)[5].
Arī Latvijas kontekstā vērojamas ļoti optimistikas prognozes par sektora attīstību un tā iespējamo pienesumu valsts ekonomikā. Pagājušā gada nogalē rīkotajās Latvijas aviācijas domnīcas otrajās brokastīs Artūrs Kokars (Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) valdes loceklis) izteica prognozi, ka nākotnē dronu nozare varētu dot kopējo ieguldījumu Latvijas ekonomikā 1 miljarda EUR apmērā. Līdz ar to šobrīd arī aktīvi noris darbs pie Latvijas aviācijas ilgtermiņa attīstības stratēģijas 2019.‒2025. g, ko paredzēts prezentēt šā gada jūnijā.[6]
Droni jau šobrīd tiek izmantoti dažādiem nolūkiem – glābšanas darbos (cilvēku meklēšanā, ugunsgrēku dzēšanā un novērošanā), industriālo cauruļvadu apsekošanā, dažādu piegāžu veikšanai (jāatzīst gan vēl, ka ļoti ierobežotos apjomos un pārsvarā testa režīmā), pasākumu filmēšānā un fotografēšanā, izklaides lidojumu veikšanā, dažādu grūti sasniedzamu vietu tīrīšanā (skatīt bildi zemāk), u.c.
Tomēr tā, kā tas notiek praktiski ar jebkuru jaunu tehnoloģiju – nonākot ļaunprātīgu (vai dažkārt pat vienkārši neuzmanīgu un pietiekami neinformētu) cilvēku rokās tā var tikt izmantota, lai nodarītu kaitējumu kādam citam.
Kā pēdējo un varbūt arī vienu no plašāk aprakstītajiem gadījumiem varētu minēt incidentu 2018. gada decembrī, kad vienā no lielākajām un noslogotākajām Eiropas lidsotām Getvikā, tika gandrīz pilībā paralizēta gaisa satiksme dronu lidojumu dēļ skrejceļa tuvumā. Situācijas atrisināšanai tika izsaukta policija, britu militārie spēki un pat piesaistīti snaiperi.
Lidosta slēgta uz 33 h
~1000 atceltu lidojumu
Vairāk kā 140 tūkstoši aizkavētu ceļotāju
50-70 miljonu mārciņu lieli zaudējumi lidostai un iesaistītajām aviokompānijām[7]
Lai arī radīti pietiekami lieli finansiāli zaudējumi, šo var uzskatīt par labu mācību, kurā laimīgā kārtā netika zaudēta neviena cilvēka dzīvība, taču kura ļāva skaidri apzināt esošo realitāti – daudzi kritiskās infrastruktūras objekti nav pietiekami pasargāti pret pastāvošajiem dronu draudiem to ļaunprātīgas izmantošanas gadījumā. Lidostu gadījumā tas vēlreiz tika apliecināts pāris nedēļas pēc Getvikas starpgadījuma, kad uz pāris stundām šī gada 8. janvārī nācās slēgt Hītrovas lidostu tieši tā paša iemesla dēļ – dronu aktivitāte skrejceļa teritorijā.
Šobrīd Getvikas lidosta ir nodrošinājusi sevi un savus klientus pret līdzīgu situāciju atkārtošanās nākotnē, iegādājoties AUDS pretdronu sistēmu (par kuras spējām pastāstīsim Jums kādā no nākošajiem rakstiem).[8]
Augstāk minētos dronu incidentus noteikti nevajadzētu uztvert vieglprātīgi, it īpaši lidostu teritorijās. Kā liecina britu valdības veiktie testi, pietiks ar 400g vieglu dronu, lai sadragātu helikoptera vējstiklu. Savukārt 2kg smags drons var nodarīt kritiskus bojājumus pasažieru lidmašīnai.[9]
Augstāk redzamie dati skaidri ilustrē, ka līdz ar tehnoloģijas popularitātes un pieejamības palielināšānos incidentu skaits ir ievērojami palielinājies. Grafikā redzams kā pieaudzis gadījumu skaits, kad droni novēroti tuvu lidmašīnām laikā no 2014.-2018. gada novembrim.
Protams, mūsdienu pasaulē arī teroristi domā par azvien jauniem veidiem, kā veikt savus uzbrukumus un droni jau ir kļuvuši par vienu no šādiem līdzekļiem Tuvajos Austrumos. Pēc Getvikas incidenta internetā tika izlpatīts zemāk redzamais attēls ar Islāma valsts propogandas materiālu, kurā attēlots drons piegādājot paciņu, kuras sūtītājs ir Islāma valsts.[10]
Atgriežoties pie raksta sākumā minētajiem 2016. gada 22. novembra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 737 par kārtību, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi var saskaitīt gandrīz 200 objektu Latvijas teritorijā virs kuriem vai kuru tuvumā droniem ir aizliegts lidot. Viens no iemesliem, kāpēc Getvikas lidostā nebija pienācīgu drošības sistēmu, kas varētu tikt galā ar droniem ir bargie soda mēri, kā piemēram, brīvības atņemšana līdz 5 gadiem par dronu lidojumu veikšanu neatļautās teritorijās vai tuvāk par pieļaujamo attālumu. Kā redzams, tad tomēr arī šāds regulējums neatturēja cilvēkus no pārkāpuma veikšanas.
Pēc mūsu komandas veiktās izpētes – šobrīd Latvijā sods par dronu pilotēšanu neatļautās zonās fiziskām personām ir no 150 – 700 EUR, taču juridiskām no 700 – 3000 EUR, kas tieši tāpat kā Lielbritānijas gadījumā, nav atturējuši cilvēkus no pārkāpumu veikšanas. Par piemēru, lai kalpo mazs izgriezums no LSM 2018. gada 21. marta raksta Spriedīs par tiesisko regulējumu dronu notriekšanai.
Dronu nozare attīstās un ir sagaidāms straujš tās popularitātes uz izmantošanas pieaugums, uz kuru valsts institūcijām ir jāspēj laicīgi reaģēt domājot par sabalansētu risinājumu ieviešanu, kas apvienoto pārdomātu tiesiskā regulējuma pieņemšanu (orientēts uz drošības nodrošināšānu, tomēr ne pašas dronu nozares attīstības kavēšanu) kopā ar tehnisko drošības risinājumu ieviešanu, kuri spētu novērst potenciālo ļaunprātību veikšanu.
Rakstu sagatavoja ZEVS Security Consulting SIA komanda – Mums rūp Jūsu drošība!
[1] MK noteikumi nr. 737 “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi”. https://likumi.lv/ta/id/286823-kartiba-kada-veicami-bezpilota-gaisa-kugu-un-tadu-cita-veida-lidaparatu-lidojumi-kuri-nav-kvalificejami-ka-gaisa-kugi
[2] Gartner: https://www.gartner.com/en/newsroom/press-releases/2017-02-09-gartner-says-almost-3-million-personal-and-commercial-drones-will-be-shipped-in-2017
[3] Goldman Sachs: https://www.goldmansachs.com/insights/technology-driving-innovation/drones/
[4] http://www.europarl.europa.eu/news/en/headlines/economy/20180601STO04820/drones-new-rules-for-safer-skies-across-europe
[5] http://www.europarl.europa.eu/news/lv/press-room/20180607IPR05239/deputati-apstiprina-bezpilota-lidaparatu-drosibas-noteikumus
[6] https://www.db.lv/zinas/dronu-joma-var-ienest-valstij-miljardu-479722
[7] https://www.independent.co.uk/travel/news-and-advice/gatwick-drone-airport-cost-easyjet-runway-security-passenger-cancellation-a8739841.html
[8] https://www.dailymail.co.uk/news/article-6570981/Gatwick-airports-1million-military-grade-anti-drone-revealed-travel-chaos-hits-Heathrow.html
[9] https://www.ft.com/content/ee9bb576-0455-11e9-99df-6183d3002ee1
[10] https://www.rt.com/uk/447144-isis-drones-attack-gatwick/
Citāds drošības uzņēmums.