Drošības uzņēmumu grupas “ZEVS” ekspertu prognozes liecina, ka 2026. gadā drošības nozare saskarsies ar būtiskiem izaicinājumiem – pieaugot mākslīgā intelekta risinājumu izmantošanai, kļūs arvien grūtāk izvairīties no datu noplūdes un privātuma riskiem. Vienlaikus digitalizācija un pārdomāti automatizācijas risinājumi ļaus ievērojami stiprināt uzņēmumu reaģēšanas spējas, pielāgojoties dinamiskajiem uzņēmējdarbības un ģeopolitiskajiem apstākļiem.
Pieaugošas kiberdošības prasības un interese par ārpakalpojumu izmantošanu
Tā kā valstiskā līmenī turpina pieaugt kiberdrošības prasības, uzņēmumiem arī šogad būs rūpīgi jāstrādā pie savas kiberpolitikas stiprināšanas. Tas ietver gan iekšējo instrukciju pārskatīšanu, gan būtiskās dokumentācijas atjaunošanu. Straujās izmaiņas normatīvajos regulējumos palielina administratīvo slogu, tādēļ arvien vairāk uzņēmumu meklēs iespējas piesaistīt ārpakalpojumu sniedzējus, lai nodrošinātu atbilstību gan kiberdrošības prasībām, gan Vispārīgajai datu aizsardzības regulai (VDAR).
Valsts un pašvaldību iestādēm joprojām trūkst kvalificētu kiberdrošības speciālistu, tādēļ paredzams ievērojams pieprasījuma pieaugums pēc ārpakalpojuma SOC (no angļu val. – Security Operations Center) risinājumiem. Pieaugošo kiberdraudu kontekstā komersantu nodrošinātie SOC pakalpojumi ļauj automatizēt drošības procesus, nodrošina tīkla un iekārtu aizsardzību, kā arī sniedz nepārtrauktu kibertelpas uzraudzību diennakts režīmā.
Vienlaikus daļa uzņēmumu aizvadītajā gadā nepaguva savlaicīgi izpildīt Nacionālās kiberdrošības likuma (NKDL) prasības un pabeigt noteikto reģistrāciju. Tā rezultātā daudzi šo gadu iesāk ar steidzamu kiberdrošības politikas sakārtošanu un atbildīgo personu noteikšanu.
MI integrācijas ēnas puse: datu noplūdes un dziļviltojumu riski
Arī 2026. gadā kiberdrošības jomā būtiskus izaicinājumus radīs plašā mākslīgā intelekta (MI) izmantošana. Darbinieki arvien biežāk meklēs dažādus automatizācijas rīkus ikdienas darbību atvieglošanai. Tomēr jāatceras – ja šie rīki nav integrēti uzņēmuma iekšējā ekosistēmā, tie var nodarīt vairāk ļauna nekā laba, palielinot sensitīvu datu un komercnoslēpumu noplūdes risku, jāpiebilst, ka arī integrēti risinājumi rada šādus riskus. Turklāt jāņem vērā, ka šādi rīki nereti izmanto uzņēmuma datus arī savu lielo valodu modeļu apmācībai, tādējādi vēl vairāk palielinot iespējamos apdraudējumus.
Arvien pieaugoši datu noplūdes un aizsardzības riski arīdzan būs saistīti ar MI izmantošanu lietotņu izstrādes jomā, īpaši jaunuzņēmumu vidē. Tā kā vairums mākslīgā intelekta risinājumu vēl nav pietiekami nobrieduši, lai uzticami veiktu kvalitatīvas programmēšanas funkcijas, tie šobrīd ir piemērotāki prototipēšanai.
Rīki ar integrētu MI funkciju, piemēram, tērzēšanas roboti jeb čatboti, informācijas meklētāji vai datu apkopošanas risinājumi, var radīt būtiskus datu noplūdes riskus. MI darbība balstās algoritmu ierobežojumos un noteikumos, un, ja tie nav pietiekami stingri, rodas drošības ievainojamības. Populārākie lielie valodu modeļi šīs nepilnības spēj salīdzinoši ātri novērst, jo tiem ir milzīgs lietotāju skaits un aktīva uzraudzība. Taču uzņēmums, kas pats izveidojis čatbotu klientu datu ievākšanai, var saskarties ar daudz lielāku risku – ļaunprātīgs lietotājs var izmantot “prompt injection”, lai iegūtu citu lietotāju ievadītos datus.
Visbeidzot, nemainīgu aktualitāti saglabās arī dziļviltojumi (no angļu val. – deepfake), kuru izveides rīki šodien ir brīvi pieejami ikvienam interneta lietotājam. To popularitāti, pašiem neapzinoties, veicina arī satura veidotāji jeb influenceri, kuri brīvprātīgi piedāvā izmantot savu seju un balsi tādiem rīkiem kā, piemēram, Sora. Tādējādi jebkuram lietotājam ir iespēja pāris minūšu laikā izveidot reālistisku video, kurā šis satura veidotājs izpilda lietotāja radīto situāciju. Šādu materiālu potenciāls ļaunprātīgai izmantošanai ir ļoti augsts – tie var tikt izmantoti, piemēram, krāpniecības shēmās, maldinošu kriptovalūtu investīciju reklamēšanā, kā arī dezinformācijas kampaņās. Turklāt tie spēj sasniegt plašas auditorijas, jo izmanto labi pazīstamu cilvēku sejas un balsis, kurām sabiedrība instinktīvi mēdz uzticēties.
Pārdomāta un proaktīva pieeja incidentu risināšanā
Plašais drošības risinājumu klāsts nereti rada apjukumu un risku iegādāties vai nu pārāk lētus, vai tieši pretēji – nesamērīgi dārgus – risinājumus, kas neatbilst uzņēmuma reālajiem apdraudējumiem. Tāpēc šogad arvien nozīmīgāku vietu uzņēmumu dienaskārtībā ieņems neatkarīgi fiziskās un tehniskās drošības auditi. Tie ļauj objektīvi izvērtēt riskus, ievainojamības, esošo sistēmu efektivitāti un atbilstību normatīvajām prasībām, tādējādi pasargājot uzņēmumu no liekiem izdevumiem nākotnē. Auditi arīdzan palīdzēs apmierināt arvien pieaugošo pieprasījumu pēc integrētas drošības pieejas, kur fiziskā drošība, tehniskie līdzekļi un IT procesi veido vienotu, pārvaldāmu sistēmu, nodrošinot, ka incidenti tiek risināti proaktīvi, nevis reaktīvi.
Balstoties uz auditos iegūtajiem secinājumiem, arvien lielāka nozīme būs arī drošības koncepcijas izstrādei. Tā definē, ko uzņēmums aizsargā, pret kādiem riskiem, ar kādiem līdzekļiem un kādā secībā. Pieredze liecina, ka bez skaidri nodefinētas koncepcijas pat kvalitatīvas tehnoloģijas tiek izmantotas neefektīvi un bez maksimālas atdeves. Tādēļ prognozējams, ka nākamā gada izskaņā drošības koncepcija kļūs par centrālo dokumentu gan investīciju plānošanā, gan atbildības sadalījumā.
Fiziskās drošības automatizācija efektīvākai procesu pārvaldībai
Ik gadu fiziskās drošības joma attīstās arvien straujāk, aizvien mazāk balstoties uz manuālu kontroli un cilvēkresursu klātbūtni. Drošības procesi tiek digitalizēti – patruļas, kontrolpunkti, uzdevumi, incidentu fiksēšana un atskaites notiek vienotā digitālajā vidē, kas ļauj precīzi pārraudzīt paveikto, plānot darāmo un savlaicīgi identificēt jomas, kurās nepieciešama tūlītēja rīcība. Automatizēta uzdevumu plūsma un pierādāma izpilde samazina kļūdu risku, vienlaikus nodrošinot uzņēmuma vadībai reāllaika pārskatāmību ar mazāku cilvēkresursu iesaisti.
Tehnoloģiju attīstība un darbaspēka trūkums īpaši strauji maina apsardzes nozari. Pasīvas klātbūtnes vietā arvien biežāk tiek nodrošināta aktīva reaģēšana uz sistēmu radītiem notikumiem, efektīvāka incidentu vadība un ciešāka sadarbība ar tehniskajām komandām.
Arī videonovērošanas kameras vairs netiek izmantotas tikai notikušā fiksēšanai. Digitalizācijas un mākslīgā intelekta analītikas attīstība ļauj tām agrīni pamanīt anomālijas, samazināt viltus trauksmes un koncentrēt uzmanību uz reāliem riskiem.
Cilvēkfaktora un mūsdienīgu tehnoloģiju loma ugunsdrošībā
Ugunsdrošības jomā, savukārt, riski pieaugs ar akumulatoriem darbināmu elektroiekārtu un elektroierīču jomā. Ugunsbīstamības riski galvenokārt būs saistīti ar elektroauto un to uzlādes infrastruktūru, elektroskrejriteņiem, saules paneļu sistēmām, kā arī enerģijas uzkrāšanas risinājumiem. Šāda veida ugunsgrēki ir sarežģītāki dzēšanas darbu veikšanai, un tiem raksturīga ļoti augsta degšanas temperatūra un atkārtotas aizdegšanās iespēja. Tādēļ arvien aktuālākas kļūs specializētas detekcijas un dzēšanas sistēmas, kā arī mērķtiecīgas personāla apmācības. Vienlaikus arvien vairāk tiks izmantoti viedie dūmu, temperatūras un gāzu sensori, automatizēta uzraudzība un attālināta trauksmju kontrole, nodrošinot vieglāku uzstādīšanu un attālinātās trauksmes kontroli.
Ilgstoša prakse rāda, ka cilvēku rīcība un neuzmanība joprojām ir viens no biežākajiem ugunsgrēku cēloņiem. Nereti ugunsgrēki izceļas arī objektos, kur ugunsdrošības instrukcijas formāli ir izstrādātas, taču ikdienā netiek ievērotas, savukārt rīcība ārkārtas situācijās un evakuācija bieži nav pietiekami praktiski trenēta. Tas apliecina, ka cilvēkfaktoram ugunsdrošībā arvien saglabāsies būtiska loma.
Ģeopolitiskās un nacionālās drošības prizma
Kaut gan 2022. gada februāra krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā bija satricinošākais mūsu reģiona ģeopolitiskais notikums, 2026. gads iesācies ar vēl negaidītu un nepieredzētu ģeopolitisko spriedzi 21. gadsimtā. Eiropa arvien vairāk runā par piegādes ķēžu drošību tirdzniecības karu, un ģeopolitisko ambīciju iespaidā kritiskā infrastruktūra piedzīvo vēl nepieredzētu izlūkošanas un sabotāžas risku. Šo satricinājumu rezultātā cieš arī sabiedrības noskaņojums, kas , savukārt, atspoguļojas agresijas, zādzību un vandālisma pieaugumā.
2026. gads iezīmēsies strauju tehnoloģisko attīstību un ģeopolitiskās neskaidrības ēnā, taču visdrošākais variants vienmēr būs izvēlēties tuvāko piegādātāju un uzticamāko vietējo partneri. Ražošanai uz vietas no sev pieejamiem resursiem būs arvien lielāka loma.
